Viedokļi

Eiropas nauda jātērē, lai nodrošinātu pienācīgu izglītības kvalitāti visiem bērniem visās vispārizglītojošajās skolās

14.04.2015

Mēs esam absolūti pārliecināti, ka tas, ko konsekventi aizstāv Izglītības un zinātnes ministrija, absolūti neatbilst ne Latvijas nacionālajām interesēm, ne izglītības sistēmas vajadzībām, un būtiski kaitēs bērnu kvalitatīvai izglītībai.

IZM pieeja neatbilst Latvijas stratēģijai „Latvija 2020.-2030.”, neatbilst Nacionālajam attīstības plānam, neatbilst izglītības pamatnostādnēm un neatbilst Latvijas līgumam ar Eiropas Komisiju par Eiropas fondu tērēšanu līdz 2020.gadam. Tā kā nevienam normatīvajam aktam neatbilst, un viņu pieeju arī neatbilst Izglītības likumam.

IZM pieeja ir tāda, ka Eiropas naudu var tērēt principā ģimnāzijām, vidusskolām no 7. līdz 12.klasei. Vidusskolu 7.-12. klase ir tikai ģimnāzijās. Mūsu pozīcija, ka vispārējā izglītība, ja runājam par skolām, ir pamatizglītība no 1. līdz 9.klasei un vidusskola, – tā ir 10.-12. klase Mēs sakām, ka Eiropas nauda jātērē, lai nodrošinātu pienācīgu izglītības kvalitāti visiem bērniem visās vispārizglītojošajās skolās. Pieeja, ka pamatskolās (1.-9.klase) tā nauda nav tērējama, ir pilnīgi nepareiza, jo jebkurš bērns beidz 1.-9. klasi. Jebkurš! Pēc 9.klases beigšanas viņam ir tā izvēle – vai viņš iet vidusskolā vai profesionālajā izglītībā. Tā kā mēs ceram, ka dēļ profesionālās izglītības sistēmas renovācijas, kas ir veikta līdz šim (t.sk. Ventspilī ir pilnīgi jauns, moderns tehnikums, kas sāks savu darbību no 1.septembra), tā proporcija, cik aiziet uz vidusskolām un cik aiziet uz profskolām, mainīsies. Ja tagad Ventspilī uz profskolām aiziet 36%, tad mēs domājam, ka aizies 50%. Bet mēs jau esam ieinteresēti, lai viņi visi būtu labi sagatavoti. Vārdu sakot, mēs prasām naudu tērēt jebkurai vispārizglītojošai skolai, ministrija – tikai 7.-12.klasei. Par šo tēmu bija saruna pat Fondu darba grupā (vadošās koalīcijas), ko vada premjere. Es šo jautājumu divreiz cēlu pēdējā sanāksmē šajā Fondu darba grupā. Lēmumā ierakstīja, ka jābūt ir pamatskolām kā šī finansējuma saņēmējām. Vienalga tajā prezentācijā, kas mums bija Lielo pilsētu asociācijā, divos gadījumos ignorēja šo valdošās koalīcijas lēmumu, jo tas ir politisks lēmums, to nevar atcelt. Turklāt tas atbilst visiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, Izglītības likumam un veselajam saprātam, es pat teiktu tā.

Tad uzstādījums ir tāds – vidusskolā 10.-12.klasē ir jābūt vismaz 300 skolēniem. Mums ir trīs klašu grupas, ja katrā pa divām, tad mums ir sešas klases. 300/6=50. Ir paralēlās klases, tad katrā ir 25 bērni. Ja vienā ir 25, bet otrā ir 24, tad kopā būs 299, nevis 300. Ja vidusskolas klasē būs nevis 25, bet 22? Tad tāpēc nevar finansēt tādu vidusskolu vai ģimnāziju? Princips jau ir pilnīgi cits. Nejau tiek finansēti klašu komplekti. Šobrīd tiek finansēts – nauda seko skolēnam! Tātad – 12 skolēni ir viena slodze republikas pilsētās. Ja ir 24 skolēni vidusskolas klasē, tad tās ir divas slodzes. Ja jums būs mazāk klasē, tad jums vienkārši piemaksās. Pašvaldībai būs jāpiemaksā par to! Viss. Mēs to uzturam uz sava budžeta rēķina. Ko laukos darīt? Kur tur būs 25 skolēni vai 20, vai 15? Princips vienkāršs – nauda seko skolēnam.

Tad ir noteikts limits, ka bērnam, kas mācās ģimnāzijā, var tērēt uz vienu bērnu investīcijās 5000 eiro. Ja viņš mācās vienkāršā skolā, piemēram, 4.vidusskolā, tad 2000. Mūsu iebildums ir tāds – pirmkārt, investīcija ir nevis skolēnam, jo skolēnam netiek pirkts ne uzvalks, ne kurpes, ne kaklasaite, ne futbola bumba, nekas, bet tiek pirkts skolas renovācijai un skolas aprīkojumam, kas ir skola! Skolēns saņem zināšanas, nevis naudu! Skolēns nesaņem naudu.

Vēl kaut kādas lietas tur bija. Ļoti principiāli. Mēs gribam 10 skolas renovēt un modernizēt, bet ministrija mums pasaka – četras. Kāpēc četras? Kas tie par bērniem, kas ies citās skolās? Viņiem nevajag modernu skolu? Kas tā par pieeju? [..] Es ceru, ka ministre dzirdēja, jo ierēdniecība virza šo kuģi šajā virzienā. Ministre pagaidām teica, ka ieklausīsies.