Viedokļi

Šogad Ventspils pašvaldības finansējums sporta nozarei paredzēts 3,4 miljonu EUR apmērā

18.03.2015

Sporta iespējas Ventspilī ir ļoti lielas, bet mēs turpinām strādāt arī pie nākotnes risinājumiem.

Pēc mūsu domām – padomju laika sistēma, sagatavojot augstas klases sportistus un iekārtojot speciālu skolu Murjāņos, neapšaubāmi sevi ir izsmēlusi, jo investīciju apjoms, kādu tur grib ieguldīt, ir pirmajā kārtā vien 7 milj. euro, bet tur mācās tikai 140 audzēkņi. Ja jūs parēķināsiet investīcijas uz vienu audzēkni, tad tās ir fantastiski lielas. Turklāt tas atrodas lauku teritorijā, ne pilsētā, līdz ar to sporta bāžu, sporta kompleksa izmantošanas iespējas ir ierobežotas. Mēs esam pārliecināti, ka ir jāiet pilnīgi cits ceļš, jāatsakās no padomju modeļa, bet tur, kur ir olimpiskie centri ir jāiekārto sporta internāti. Visi olimpiskie centri atrodas pilsētās, līdz ar to ir iespēja apgūt gan vispārējo vidējo izglītību, gan profesionālo izglītību kā Ventspils gadījumā – tehnikums, arī augstskola. Faktiski tādiem internātiem ir jābūt tur, kur ir augstskolas, neapšaubāmi ir jābūt arī tehnikumam. Protams, ir jābūt attiecīgai materiāli tehniskajai bāzei un augstas klases treneriem. Tad nebūs tā, kā beidz vidusskolu un pēc tam jāiet prom, treniņi varbūt izsīkst tāpēc, ka pāriet mācīties uz augstskolu [pilsētā], kur nav nekādas infrastruktūras un nav arī treneru. Tā ir mūsu iniciatīva, ka ir jāveic šāda radikāla reforma. Mūsu priekšlikumu ir sadzirdējušas dzirdīgas ausis. Mēs bijām pirmie, kas izveidoja šādu internātu 2002.gadā. Šobrīd tas arī darbojas. No šī gada 1.septembra vajadzētu būt tā, ka viens vai divi pilotprojekti, t.sk. viens būtu Ventspilī, tiktu uzsākti, bet jau ar valsts finansējumu. Protams, vajadzētu būt noteikumiem, vajadzētu būt atestācijai, vajadzētu būt akreditācijai, vajadzētu būt sertifikācijai un visam pārējam, jo, ja valsts dod naudu, ir jābūt pretī arī attiecīgo prasību izpildei. Uz šo (sporta veidos, kas, teiksim, Ventspilī nav) pretendē, piemēram, gan Daugavpils, gan Valmiera, gan Liepāja, un tas būtu tikai pareizi. Faktiski vienīgā pilsēta, kur īsti nav, kur nodarboties un veidot internātu, ir Rīga, jo var uzskatīt, ka Rīgā faktiski sporta bāžu nav, ir tikai kaut kādas atsevišķas zāles, bet tādas kompleksas sporta bāzes nav, kā arī tām jābūt kompaktām, lai būtu ērti – vienlaicīgi, lai būtu kopā gan vieglatlētikas stadions, gan slēgta vieglatlētikas manēža, lai būtu ledus, atlētikas zāle, futbola laukums. Tas viss ir vajadzīgs – komplekss. Rīgā tādas vietas nav un, es domāju, ka šajā gadsimtā diez vai tāda vieta būs. Pārējās pilsētās tā attīstība ir tāda, ka uz to pusi virzās, ka to varētu arī tur nodrošināt.

Otrs izaicinājums mums ir pludmales volejbols. Ventspils pludmales smilts ir ļoti laba. Ne velti pagājušā gada pavasarī te trenējās Latvijas vadošie pludmales volejbolisti pirms Eiropas un Pasaules čempionāta un arī pirms sezonas sākuma. Tas ir tas, kas mums ir jāizdara. Un to mēs arī izdarīsim.

Šobrīd prakse rāda, ka pieprasījums pēc atlētikas zālēm ir tik liels, ka tagadējās zālēs pieprasījums ir lielāks, nekā tas normāli apmierināms. Tā kā šobrīd ir uzdots Sporta pārvaldei un Olimpiskajam centram „Ventspils” meklēt, kur mēs varētu šādas atlētikas zāles izvietot. It kā jau varētu izvietot kaut kur atsevišķi, bet ir svarīgi, lai tas, kurš nodarbojas ar atlētismu, varētu arī nākt kaut ko citu izdarīt, ne tikai uz šauru atlētikas zāli. Tā ir tāda mums aktuāla problēma pilsētā. Mēs rēķinājāmies, ka privātie to risinās. Diemžēl mēs redzam, ka privātie negrib risināt to jautājumu. Un atkal pašvaldībai nākas nodarboties ar to, ar ko citās pilsētās nodarbojas privātie.

Un, protams, mums ir vesela virkne tādu remontdarbu jāveic. Vēl tehnikumam būtu jābūvē sava sporta zāle. Tur vajadzētu būt arī atlētikas zālei – tas būtu viens no risinājumiem, bet arī Pārventā vajadzīga atlētikas zāle. Mēs nevar risināt tikai kreiso krastu, mums jārisina arī labais krasts. Nu tādi būtu ļoti īsi galvenie uzdevumi sportā.